“`html
Svētdien, 15.martā, VEF Kultūras pilī soprāns Anastasija Dolgoņenko Valensjēnas lomā visu laiku populārākajā Franča Lehāra operetē “Jautrā atraitne” atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma.
Viens no Operetes teātra/Latvijas Operetes fonda ilgtermiņa attīstības virsuzdevumiem un darbības mērķiem ir trupas jauno solistu profesionālās meistarības daudzveidīga attīstība un Latvijas skatītāja iepazīstināšana ar jaunajiem profesionāļiem, jaunajiem talantiem. Savu meistarību teātra izrādēs kaldinājuši jau daudzi. Šoreiz – par Anastasiju Doloņenko.
Brīdī, kad Anastasija pirmo reizi spēlēja Valensjēnas lomu, viņai bija tikai 22 gadi un skatījums uz šo tēlu bija daudz savādāks. Tagad, kad viņa ar vīru jau audzina meitiņu, ir guvusi jau lielāku dzīves un skatuves pieredzi, arī viņas redzējums par šo tēlu ir transformējies, ir mainījusies arī spēles maniere – tā ir vieglāka, nepiespiestāka, ar koķetēriju un humoru. Viņas Valensjēna vairs nav tik nopietna, tagad viņa izjūt un izprot Valensjēnu kā savu vienaudzi. Valensjēna ir jauna sieviete, kas apprecējusies ar cienījamu, krietni par viņu vecāku vīru, un viņu sajūsmina iespēja ar azartu ļauties dēkai ar citu, jaunāku kungu. It sevišķi, ja viņa kā vēstnieka sieva to dara aiz “patriotisma” aizsega.
Gatavošanos izrādei soliste raksturo kā interesantu piedzīvojumu, jo atkal no jauna ir jāizpēta tēla raksturs un attiecības ar citiem tēliem. Anastasijai patīk pats transformēšanās process, pārtapšana par citu cilvēku, kad var izdzīvot tēla dzīvesstāstu un uztvert dzīvi it kā ar cita cilvēka acīm. “Man patīk tā īpašā sajūta, enerģijas apmaiņa ar skatītāju un skatuves partneriem. Tā ir skaista mūsu profesijas priekšrocība,” emocijās dalās jaunā māksliniece.
Anastasija ir piedalījusies visos Operetes teātra iestudējumos kā kora māksliniece. Viņas profesionālajā solistes pieredzē, blakus dalībai dažādās koncertprogrammās, ierindojas, arī Marfas loma Nikolaja Rimska-Korsakova operā “Cara līgava”, kas tika iestudēta JVLMA studiju ietvaros, režisora Valda Lūriņa veidotajās Operetes teātra izrādēs – Māmiņas loma visu paaudžu iemīļotajā mūziklā “Karlsons” un Paulas Pīlītes loma, kurai ir viņas mīļākais skatuves tērps, muzikālajā izrādē ģimenei “Paukojam un šmaukojam“, kas arī drīz, 22.martā, būs skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Runājot par opermūzikas repertuāru, viena no Anastasijas sapņu lomām ir Lučija no Gaetāno Doniceti operas “Lucia di Lammermoor”. Doniceti mūzika ir ļoti skaista, kā arī viņai patīk operas saturs un dramaturģija, taču tajā pat laikā Anastasija nebūvē ilūzijas ar tādu konkrētu nākotnes plānu sastādīšanu. Tā vietā viņa cītīgi strādā, slīpē savu meistarību, profesionāli aug, lai kvalitatīvi paveiktu savus uzdevumus Operetes teātrī, sasniegtu labu rezultātu šobrīd: “Es koncentrējos uz šodienu, šo brīdi, lai izdarītu labāko tagad, jo, pārlieku plānojot, parasti notiek kā tajā latviešu teicienā – cilvēks domā, Dievs dara”.
“`
