Starptautiskais
Marinas Zirdziņas
Vokālistu konkurss

Deividas Staponkus ir absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, kur ieguvis bakalaura un maģistra grādu, kā arī sekmīgi pabeidzis pēcdiploma studijas mākslā. Vokālās prasmes pilnveidoja pie profesora Eduarda Kaniavas un turpināja apgūt kamerdziedāšanu lietuviešu soprāna Sigutes Stonītes klasē. 2003.-2004. gadā D. Staponkus stažējās Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī (LNOBT) pie profesora Virgilija Noreikas, atzīta lietuviešu tenora.

Staponkus ir vairāku starptautisku konkursu laureāts. Kopš 2004. gada viņš ir LNOBT viessolists. Deividas Staponkus ir uzstājies Armēnijā, Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Čehijā, ASV, Itālijā, Izraēlā, Latvijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā, Gruzijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un Ungārijā.

​Dziedātājs ir vadījis vairākas meistarklases vokālajā izpildījumā, piemēram, Franča Lista Veimāras Mūzikas universitātē, Vācijā (2008), Manheimas Mūzikas un skatuves mākslas universitātē, Vācijā (2010), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijā (2015); Prāgas Skatuves mākslas akadēmijā, Čehijā (2016); Janāčeka Skatuves mākslas akadēmijā Brno, Čehijā (2016); P. Čaikovska Mūzikas un mākslas skolā Kaļiņingradā, Krievijā (2014, 2018); Pavlodaras Mūzikas koledžā, Kazahstānā (2019); Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijā, Zviedrijā (2019).  Turklāt 2018.-2019. gadā baritons Staponkus vadīja dziedāšanas meistarklases starptautiskajos vasaras operas kursos Oper Oder-Spree (Vācija); 2020. gadā viņš vadīja meistarklases Qara Qarayev Centrālajā mākslas skolā Baku (Azerbaidžāna) un Batumi Mākslas pedagoģijas universitātē (Gruzija). Staponkus ir LMTA Mūzikas fakultātes dekāns un Vokālās katedras profesors solo dziedāšanas un kameransambļa disciplīnā. Kopš 2020. gada viņš ir Klaipēdas Valsts Muzikālā teātra solistu vokālais pedagogs.

Profesors D.Staponkus bieži tiek aicināts piedalīties starptautiskos dziedāšanas konkursos kā žūrijas komisijas loceklis. Viņš ir arī mērķtiecīgs pedagogs, kura audzēkņi ir dažādu starptautisku pasākumu laureāti un ar panākumiem uzstājas LNOBT, Milānas La Scala (Itālija), Veronas Filharmonijas teātrī (Itālija), Pergolesi teātrī (Itālija), Karlsrūes Valsts teātrī (Vācija), Bādenbādenes teātrī (Vācija), Minhenes Kammeroper (Vācija), Koblencas teātrī (Vācija), Desavas Anhaltisches Theater (Vācija), Sanktgallenes teātrī (Šveice) un Nederlandse Reisopera (Nīderlande).

Heli Veskus studējusi Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Sibēliusa akadēmijā. Igauņu soprāns 1998. gadā H. Veskus kļuva par Igaunijas jauno mūziķu festivāla un konkursa Con Brio finālisti. Māksliniece ir saņēmusi dažādus apbalvojumus, piemēram, Harjumaa apgabala Teātra balvu (2003), Igaunijas Teātra savienības ikgadējo Mūzikas balvu (2004) un Georga Otsa balvu (2008), Igaunijas Kultūras fonda skatuves mākslas gada balvu (2008) par augstiem mākslinieciskiem sasniegumiem, ko ieguva solisti un diriģents  Aile Asszonyi, Heli Veskus, Olivers Kūsiks (Oliver Kuusik), Līsi Kasenoma (Liisi Kasenõmm), Heldurs Harijs Polda (Heldur Harry Põlda), Hanna Līsa Kapela (Hanna-Liisa Kappel) un Lauri Sirps (Lauri Sirp) Birgitas festivālā iestudētajā Bendžamina Britena operā The Turn of the Screw.Viņai piešķirta Igaunijas Teātra mūzikas balva (2016) un SEB Skatītāju balva (2016), Igaunijas Teātra savienības mūzikas balva (2017), kā arī Igaunijas Riharda Vāgnera biedrības stipendija (2005).

H. Veskus  ir Igaunijas Nacionālās operas galvenā soliste. Kopš 1999. gada, kad debitēja operas trupā kā Donna Elvīra (Dons Žuans), viņa ir dziedājusi tādas lomas kā Fiordiligi (Così fan tutte), Agate (Der Freischütz), Helmvige (Die Walküre), Mikaela (Carmen), Mimì (La Bohème), Tatjana (Eugen Onegin), Amelija (Un ballo in maschera), Antonija (Hofmaņa stāsti), Dezdemona (Otello), kā arī Izolde (Tristans un Izolde), Elizabete/Venēra (Tanheizers), Leonora (Trubadūrs), Grosa (Skrūves pagrieziens) un galvenās lomas Jurija Reinvera operās Tīrums, Manona Lesko un Toska. Ar savu izcilo un kolorīto balsi viņa uzsākusi starptautisku karjeru.

Kā soliste H. Veskus viesojās  20. Ludviga van Bēthovena Lieldienu festivāla atklāšanā Varšavā, kur izpildīja  Bēthovena Devīto simfoniju. Viņas koncertdarbu vidū ir Bēthovena Devītā simfonija, Messa C-dur un Missa Solemnis, MocartaRekviēms, Maksa Bruha Mozus, Vāgnera Vesendonk Lieder, Berga Sieben Frühe Lieder un Dvoržāka Rekviēms, Šūberta Messas C-dur un G-dur, K. Orfa Carmina burana u. c., kā arī daudzas uzstāšanās ārzemēs, tostarp Somijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, Lietuvas Nacionālajā operā, Helikona operteātrī Maskavā, Operas Cava festivālā Nilsiäs, Somijā, Penderecka festivālā Varšavā, Birgitas festivālā un vairākas reizes Sāremā Operas dienās. Veskus regulāri uzstājas  Dalhallas, Tallinas / Reval, Tartu teātros, koncertos: Čikāgā, Juuru, Leikvudā, Otavā, Suure-Jaani, Tallinā / Reval, Tollandē, Toronto. Tāpat H. Veskus ar aizrautību uzstājas arī ar solo programmām.
Kopš 2003. gada H. Veskus  pasniedz klasisko dziedāšanu Georga Otsa Tallinas Mūzikas skolā, bet kopš 2006. gada – arī dziedāšanu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa ir piedalījusies Vanemuines Muzikālā teātra izrādēs, kā kamerdziedātāja (tostarp solo koncertos kopā ar Jaaniku Rands-Sirbu un Pippu Lassmani). Veskus atveidojusi lomas arī operetēs: Künnecke operetē Brālēns no Dingsdas, Hanna Glavari Lehāra operetē Jautrā atraitne, Anniņa Štrausa operetē Nakts Venēcijā un Franziska Cagliari operetē Vīnes asinis.

H. Veskus ierakstījusi albumus: Barbara fon Tīzenhūsena: opera (DVD, 2005), Igaunijas Nacionālā operai - 100 (CD, 2006), Igaunijas operas balsis (CD+DVD, 2009).​

Operdīva, soprāns Sonora Vaice ir viena no Latvijas vadošajām solistēm, vairāku starptautisko vokālistu konkursu laureāte. Trīs reizes ieguvusi augstāko novērtējumu mūzikā Latvijā - Lielo Mūzikas balvu kategorijā Labākā soliste, savukārt 2019. gadā māksliniece saņēma Labākās Latvijas Nacionālās operas (LNOB) solistes titulu. Tāpat S. Vaice ieguvusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas īpašo apbalvojumu par lomām LNOB iestudējumos Fausts un  Ainadamar, saņēmusi Aldara balvu kā labākā vokāliste un Teātra balvu kā labākā dziedātāja, Grand Prix konkursos The Stars of the Baltic Sea Sanktpēteburgā, Krievijā un Jāņa Mediņa Starptautiskajā vokālistu konkursā. Nopietnā atlasē ieguvusi tiesības sadarboties ar angļu operas režisoru Seru Greiemu Viku (Graham Vick). Operdīva ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni – augstāko Latvijas valsts apbalvojumu.

S. Vaices pirmā izglītība iegūta diriģēšanā Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā, pēc tam viņa studijas turpināja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, kur  2005. gadā ieguva maģistra grādu operdziedāšanā. Prasmes un talantu izcilā operdziedātāja turpinājusi izkopt atzītu mūzikas profesoru Latvijā un pasaulē vadībā: Kārļa Zariņa, Ludmilas Braunas, Aksela Everaerta, Helges Dorša, Marklundas-Petersones, Eitana Pressena, Donalda Kāšs (Kaascha), Irenas Milkeviciutes, Massimiliano Bullo un Māra Skujas. Vaice ieguva Dženī Hall stipendiju, kas ļāva doties uz Londonu papildināt vokālās prasmes pie Irisas dell'Aqua, Veras Roszas, Džeralda Martina Mūra. Vēlāk ar Itālijas Ārlietu ministrijas stipendiju viņa turpināja vokālās mākslas studijas Baari konservatorijā Itālijā pie izcilās profesores Katjas Andželoni.
Vaices kā režisores un solistes veidotais multimediālo monooperu duo Džankarlo Menoti Telefons un Frensisa PulenkaCilvēka balss iestudējums Operetes teātrī arī ir novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada iestudējums. Ar lieliem panākumiem, pārsteidzot mūzikas jomas lietpratējus, 2024. gadā viņa izveidoja multimediālu kamerversiju komponista Artura Maskata pilnformāta operai Valentīna, kur bija gan titullomas atveidotāja, gan režisore. Šobrīd turpina teātra režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Līdzās vadošajām lomām labākajos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos, dziedātāja ir pieprasīta pasaules operteātros, piemēram, Štutgartes Valsts operā, Drēzdenes Semperoperā, Maskavas Lielajā teātrī, Klāgenfurtes Valsts operā, Minhenes Olimpijas zālē, Igaunijas Nacionālajā operā, Ķīnas operas iestudējumi Pekinā, Šanšānā, Šenženā un daudzās citās. Regulāri piedalās arī dažādos starptautiskos festivālos, t.sk. Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Mančesteras operas vasaras festivālā, Sidnejas Operas festivālā Koventgārdena iestudējumā, Švecingeres festivālā Vācijā, Sidnejas Operas Festivālā, Dalhallas festivālā Zviedrijā, Saaremaa festivālā Igaunijā, Velletri Vasaras festivālā, Baroka mūzikas festivālā Tallinā, Igaunijā, Bidgošķas festivālā Polijā, Bolshoi festivālā Maskavā, Santa Croce festivālā Itālijā un daudzos citos, t.sk. arī Latvijā: Baroka festivālā Rundālē, Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē, Siguldas Opermūzikas svētkos, Cēsu mūzikas festivālā u.c.

Sonoras plašajā repertuārā ir vesela plejāde vadošo lomu, piemēram, Violetta (Dž.Verdi Traviata), Džilda (Dž.Verdi Rigoleto), Lučija (G.Doniceti Lučija di Lammermūr) un Adina (G.Donicetti Mīlas dzēriens),  Margarita (Š.Guno Fausts), Mimì (Dž.Pučīni Bohēma), Cio-Cio-San (Dž.Pučīni Madama Butterfly), Vitellia (V.A.Mocarta Tita žēlasība), Donna Anna (V.A.Mocarta Dons Žuans) un Fiordilidži (V.A.Mocarta Tā dara visas), Aspazija (V.A.Mocarta Mitridats Pontas karalis), Popeja (K.Monteverdi Popejas kronēšana), Ninetta (Dž.Rosīni La Gazza Ladra), Tamāra (A.Rubinšteina Dēmons),  Adalgisa (V.Bellīni Norma), Neda (R.Leoncavallo Pajači), Eiridike (K.V.Gluka Orfejs un Eiridike), Manona (Dž. Pučīnī Manona Lesko), Alčīna, Armida (G.F.Hendeļa Alčīna), Lusija (Ž.K.Menotti Telefons), F.Pulenka Cilvēka balss, Valentīna (A.Maskata Valentīna), Rozalinda (J.Štrausa Sikspārnis), Klīvija (N. Dostāla Klīvija), Hanna Glavari (F. Lehāra Jautrā atraitne), Andžela Didjē (F.Lehāra Grāfs Luksemburgs), Serena (Geršvina Porgijs un Besa) u.c.

S. Vaices balss dzirdama arī vokāli simfonisko darbu atskaņojumos. Viņas repertuāra klāstā ir, piemēram, J.S. Baha Kantāte Nr.51, Svētā Jāņa pasija, Svētā Mateja pasija, Ziemassvētku oratorija, V.A. Mocarta un G. Forē Rekviēms, K.Orfa Carmina Burana, G.Mālera Simfonijas Nr. 2 un Nr.4., J.Tavenera un latviešu komponistu vokāli simfoniskie darbi un darbu pirmatskaņojumi.

Radoši sadarbojusies ar izciliem meistariem - diriģentiem: Andri Nelsonu, Edvinu Šolcu,  GreiemuViku, Filipu Arlo, Jossi Vīleru, Serdžio Morabito, Klausu Marija Braundaueru, Ričardu Tonjetti, Dītmāru Pflegerlu, Andresu Mustonenu, Tomasu Hengelbroku, Vilu Humburgu, Juriju Simonovu, Eri Klāsu , Andri Pogu, Mārtiņu Ozoliņu u.c.
Rīgas skaņu ierakstu studijā ar Latvijas Nacionālās Operas orķestri un diriģentu Normundu Vaici ierakstījusi divus solo albumus :  Romantiskie dueti - Sonora Vaice/soprāns/ & Vorens Moks/tenors/ un Mocarta Arie da Concerto - Sonora Vaice/soprāns.Tāpat operdīva piedalījusies arī daudzu citu albumu ierakstos.
Sonora Vaice atveidojusi galveno sieviešu lomu biogrāfiskās muzikālās filmas “Trīs zvaigznes. Zigfīds” pasaules pirmiestudējumā, kas 2021. gadā saņēma balvas Kilograms kultūras nomināciju kategorijā "Pārsteigums”.
Operdīva kā aktrise savulaik piedalījusies itāļu režisora Marko D'Amore mafijas drāmas filmā “L'Immortale”, atveidojot mafijas bosa sievu Elzu.

​S. Vaice regulāri piedalās dažādu Latvijas un starptautisku  vokālistu konkursu žūriju darbā.

Gregorijs Bukhalters šobrīd ir Varnas Starptautiskās mūzikas akadēmijas festivāla Muzika! un The Grand Strand Music Festival muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Viņš ir bijis arī Floridas Grand Operas pastāvīgs diriģents, kur diriģējis Andre Previna Tramvajs vārdā Tēvzeme, Džeika Hegija Trīs dekādes, Toska un I Pagliacci. Viņš ir Vero Beach Opera muzikālais vadītājs, kur diriģējis L'Elisir d'amore, Don Giovanni un nākamajā sezonā vadīs La Traviata un I Pagliacci. Nesen viņš ļoti veiksmīgi debitēja ar Kipras simfonisko orķestri, diriģējot Mocarta Rekviēmu. Bukhalters ir diriģējis Rigoletto Orlando operā, Don Giovanni un Hänsel und Gretel Vīnes vasaras mūzikas festivālā, Il Barbiere di Siviglia Klusā okeāna Ziemeļrietumu operā, Idomeneo Jaunanglijas konservatorijā un bieži diriģē koncertus ar Dienvidfloridas simfonisko orķestri. Viņš ir bijis operas Opera Fairbanks un Lasvegasas operas mākslinieciskais direktors. Fērbenksas operā viņš ir diriģējis operas Bohēma, Karmena, Mīlas josta, Dons Žuans, Toska, Cenerentola, L'Italiana in Algeri, Ansītis un Grietiņa, Burvju flauta, Pagliacci un koncertus ar Vivikas Ženo piedalīšanos. Būdams mākslinieciskais direktors, viņš ir piesaistījis daudzus starptautiski atzītus dziedātājus, tostarp Paulu Plīšku, Sondru Radvanovsku, Frančesko Kasanovu un Alesandru Marku. Maestro Bukhalters aktīvi darbojas arī kā simfoniskais diriģents.

Nesen viņš guva lieliskus panākumus Fērbenksā, diriģējot Mālera Ceturto simfoniju un Bernsteina Vestsaidas stāsta simfoniskās dejas, kā arī  Belgradā ar Sibēliusa Vijoļkoncertu. Kopā ar Varna International viņš nupat  Itālijā diriģēja gan Mocarta, gan Verdi Rekviēmus, kā arī J. K. Redforda Otrās simfonijas pasaules pirmizrādi. Šovasar viņš diriģēs Don Giovanni, La Cenerentola, Hansel and Gretel un Pučīni Messa di Gloria komponista nāves 100. gadadienā.

Maestro Bukhalters ir diriģējis Salomeju Savonlinnas operas festivālā Somijā ar Mariju Evingu un Helgu Dernesku, Līgo balli Vīnes Tautas operā, Mocarta operu Die Entführung aus dem Serail Spoleto festivālā, Jevgeņiju Oņeginu Jaunās pasaules operas festivālā Maskavā, Così fan Tutte ar Vidusjūras operas festivālu Sicīlijā un Varnas Starptautiskajā festivālā viņš ir diriģējis Carmen, Suor Angelica/Gianni Schicchi, Così fan Tutte, Le Nozze di Figaro, L'enfant et les Sortilèges, La Rondine, kā arī Kurta Veila operas Street Scene un Bernsteina operetes Candide pirmizrādes Bulgārijā. Ar Teatro Lirico d'Europa viņš ir diriģējis Seviljas bārddzinis, Rigoletto, Bohēma un Madama Butterfly.

Bukhaltera kungs diriģēja Merkadantes operas Figaro, fon Vintera Labirints un Doniceti operas Olivo e Pasquale pirmizrādes Amerikā Ņujorkas Amore Operā, par izrādēm saņemot spožas atsauksmes. Viņš ir pirmais amerikānis, kurš diriģējis Kazahstānas Valsts operā – uzstāšanās Kazahstānas Valsts operā ietvēra televīzijas pārraidītu Galā koncertu Kazahstānas prezidentam. Bukhaltera kungs ir bijis Santa Fe operas kormeistars, kur saņēmis atzinību par kora sagatavošanu operām Pīters Grimss, Turandota un daudzām citām operām. Turklāt viņš ir bijis arī Bregenzas festivāla Austrijā, Berlīnes Theater des Westens un Čautokvas simfoniskā orķestra kormeistars.

Maestro ir bijis Metropolitēna operas cover diriģents, kur tieši viņam tika izveidots Maestro di Banda amats. Viņš ir daudz strādājis ar Metropolitēna operas kori un bijis diriģents vairākās Metropolitēna operas izrādēs, tostarp Franko Zeffirelli iestudētās operas Dons Žuans un Geršvina operas Porgijs un Besa televīzijas pārraidēs. Viņš ir arī sagatavojis virkni pasaules pirmizrāžu Metropolitēna  opernamā: Džona Korigliano Versaļas spoki, Filipa Glāsa Ceļojums un Džona Harbisona Lielais Getsbijs. Pēdējā no minētajām izrādēm Bukhaltera kungs uz skatuves atveidoja džeza grupas diriģenta lomu.

Bukhalters nodibināja savu kori Choros Aristos un vadīja kori Rossini Petite Messe Solennelle atskaņojumā Ņujorkas Merkin Hall, atzīmējot komponista 200. dzimšanas dienu. Bukhaltera kungs diriģēja Metropolitan Consort, grupu, ko veido Metropolitēna operas orķestra dalībnieki. Daudzas sezonas viņš bija New York Symphonic Arts Ensemble viesdiriģents, kur diriģējis, piemēram, Prokofjeva Aleksandrs Ņevskis. Kā pianists un diriģents Bukalters ir koncertējis arī Kairā, Kuveitā, Malaizijā, Turcijā un Honkongā. Kā pasniedzēju un lektoru viņu aicina uz meistarklasēm visā ASV.

Pirmoreiz Latvijā Gregorijs Bukhalters viesojās 2023. gadā, kad ieradās pēc Latvijas Operetes teātra ielūguma. Viņš diriģēja Galā koncertu Ad Astra Ogrē, kurā piedalījās operdīva Liene Kinča un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vokālās katedras izlase un JVLMA studentu simfoniskais orķestris, kā arī vadīja meistarklases JVLMA. Koncerts saņēma Ogres gada balvas kultūrā Prieks radīt! nomināciju.