Starptautiskais
Marinas Zirdziņas
Vokālistu konkurss
2025
Par konkursu
Starptautiskais Marinas Zirdziņas Vokālistu konkurss (MZIVC) organizēts, lai izceltu Latvijas muzikālā teātra kultūrvēsturisko mantojumu, izceltu operetes žanra daudzveidību un iedvesmotu jaunos dziedātājus attīstīt talantu, mākslinieciskās un vokālās prasmes. Konkurss veltīts vienas no Latvijas ikoniskākajām operetes dīvām – Marinas Zirdziņas spožajai personībai, aktualizējot viņai raksturīgās mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes, tajā aicināti piedalīties jaunie vokālisti no visas pasaules.
Konkurss notiks divās kārtās un to vērtēs starptautiska žūrija. Lai piedalītos konkursā, konkursa dalībniekam (turpmāk – dalībnieks) pagarināts līdz 2025. gada 15. jūnijam ir jāiesūta dalības pieteikuma veidlapa. Pirmā kārta notiks tiešsaistē. Otrajā kārtā dalībnieki uzstāsies ar Operetes teātra simfonisko orķestri diriģenta Gregorija Bukhaltera (Gregory Buchalter, ASV) vadībā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē .
Konkursa mērķi
- uzrādīt kvalitatīvas operetes un muzikālā teātra žanru daudzveidību;
- apzināt un izcelt talantīgus jaunos vokālistus un izpildītājmāksliniekus muzikālā teātra disciplīnās starptautiskā mērogā Baltijā un pasaulē;
- veicināt jauno izpildītājmākslinieku profesionālo interesi par operetes žanru;
- motivēt attīstīt vokālo talantu visās operetes žanra profesionālajās disciplīnās;
- atbalstīt un popularizēt jaunos operetes un muzikālā teātra žanra izpildītājus;
- bagātināt Latvijas kultūrizglītības procesu un dažādot kultūrtelpu ar izcilību operetes un muzikālā teātra jomā;
- sekmēt jauno izpildītājmākslinieku individuālo profesionālo izaugsmi;
- sekmēt Latvijas iekļaušanos starptautiskā muzikālā teātra mākslas apritē.
Konkursa priekšnesuma žanri
- klasiskā operete
- visi muzikālā teātra žanri
- mūzikls
- opera
Lai piedalītos konkursā, konkursa dalībniekam (turpmāk – dalībnieks) līdz 2025. gada 15. jūnijam 23:59 ir jāaizpilda un jānosūta dalības pieteikums:
- Aizpildīta pieteikuma veidlapa;
- Hipersaite youtube.com uz videoierakstu, kura kopējā hronometrāža ir ne vairāk kā 10 minūtes. Videoieraksts var būt veikts ar jebkāda tipa kameru (tai skaitā telefonā iebūvētu kameru), taču videoierakstam jābūt vienā gabalā, nemontētam, un gan vizuāli, gan skaņas ziņā tam jābūt profesionāli kvalitatīvam, skaidram un saprotamam. Video nosaukumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, vecums (pēc izvēles), pārstāvētā valsts, skaņdarbu komponista vārds un uzvārds, precīzs pilns skaņdarba nosaukums oriģinālvalodā, kā arī koncertmeistara vārds un uzvārds. Par video kvalitāti atbild tā iesūtītājs;
- Fotogrāfija publicitāte; iesūtot šo fotogrāfiju dalībnieks piekrīt tās publiskošanai;
- Radošā biogrāfija (CV) publicitātei;
- Pases kopija;
- Izvēlētās programmas notis;
- Bankas maksājuma uzdevums par samaksātu dalības maksu. Maksājuma uzdevumā jānorāda šāda informācija: Marinas Zirdziņas Starptautiskā Vokālistu konkursa dalības maksa.
Dalības maksa
- Vienai personai ir € 90.
- Studentam vai personai ar invaliditāti ir €60 (pievienot apliecinošu dokumentu).
- Piedaloties vairākās kategorijās ir €110.
Maksājuma rekvizīti
- OPERETES TEĀTRIS, SIA
- Reģ. nr. 50203005201
- Banka: a/s Swedbank
- BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22
- Konta nr.: LV56HABA0551058320744
- Maksājuma mērķis: Marinas Zirdziņas Starptautiskā Vokālistu konkursa dalības maksa
I kārtas rezultāti tiks paziņoti pēc 2025. gada 25. jūnija konkursa mājaslapā
- Dalībniekiem, kuri ir izvēlēti dalībai II. kārtā, tiks nosūtīta informācija par II. kārtas norisi un mēģinājuma ar orķestri grafiks, kā arī notis fināla dziesmai, kuru Laureātu koncertā 12. augustā tā dalībnieki kopā dziedās angļu valodā .
- II KĀRTA notiks 2025. gada 12. augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, Kr. Barona ielā 1, Rīgā, LV1050. Dalībnieku priekšnesumam pavadījumu atskaņos pianists, tas notiks ar publikas klātbūtni.
- SVINĪGĀ REZULTĀTU PAZIŅOŠANA, LAUREĀTU GALĀ KONCERTS UN BALVU PASNIEGŠANA 2025. gada 12. augustā plkst. 19:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē un noritēs ar publikas klātbūtni. Dalībnieku priekšnesumam pavadījumu atskaņos Operetes teātra simfoniskais orķestris diriģenta Gregorija Bukhaltera(Gregory Bukhalter/ ASV) vadībā.Koncerta īpašā viešņa – Latvijas Nacionālā Operas un baleta soliste Inga Šļubovska – Kancēviča (soprāns).
Koncerta dalībniekus un programmu nosaka žūrija.
Galvenais aizbildnis: Marinas Zirdziņas ģimene
Konkursa rīkotājs: Operetes teātris
Sadarbības partneri: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Operetes un muzikālā teātra biedrība.
Līdzfinansē: Eiropas Savienība, Nacionālās Attīstības Plāns un Altum, Valsts Kultūrkapitāla fonds, VIVAT Future Charity Fonds.
„Šī programma ir īstenota, pateicoties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda finansējumam. Vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.”

Par Marinu Zirdziņu
“Rīgas Operetes teātra noietajā ceļā nebūtu krāsu un talanta košuma bez Marinas Zirdziņas (27.06.1912 – 08.11.1990) personības, bez viņas darbīgā temperamenta, bez apbrīnojamās izturības,” tā mākslinieces ceļu raksturojusi muzikālā teātra kritiķe Vija Briede.
Divdesmit pieci gadi Muzikālās komēdijas teātrī, daudzveidīgas lomas un atbildīga attieksme pret darbu… Marinas Zirdziņas biogrāfijā nav trūcis spilgtu un radošu lappušu. Izgaismojot Latvijas kultūrvēstures virsotnes – operetes jomā, nenoliedzami, tāda ir Marina Zirdziņa –, sekmējot kvalitatīvu, mūsdienīgu žanra attīstību, konkurss godinās operetes dīvas spožo personību un iedzīvinās izcilajai māksliniecei raksturīgās kvalitātes.
“Viņas tēliem piemita muzikāla un aktieriska inteliģence, spēja pārtapt arvien jaunās lomās, tajās izpaužot plašu sievietes dvēseles pārdzīvojumu amplitūdu, kas arvien bija precīzi pakļauta šķietami vieglā žanra likumībām,” tā Marinu Zirdziņu raksturo Vija Briede.
Īsa biogrāfija
Izcilā latviešu skatuves māksliniece Marina Zirdziņa (dzim. Marianna Rasnača) dzimusi 1912. gada 27. jūnijā Rīgā poļu ģimenē. Māte Tekla (dzim. Kņazeviča), tēvs – Staņislavs Rasnačs, ir vēl vecākā māsa Hedviga. Mājās ģimene sarunājas poliski, ļoti daudz dzied, arī trīsbalsīgi. Latviešu un krievu valodu Marina apgūst viegli, un tas vēlāk noder, strādājot muzikālās komēdijas, vēlāk – operetes teātrī par solisti gan latviešu, gan krievu trupā. Marina jau kopš bērnības nodarbojas ar mākslas vingrošanu, ir laba peldētāja un daiļslidotāja. Tā kā māte viena pati audzina abas meitas, Marina agri sāk strādāt – vispirms parfimērijas veikalā, vēlāk trikotāžas fabrikā Zvaigzne.
1931. gadā, kad Marinai ir 19 gadu, viņa iegūs skaistākās rīdzinieces titulu, uzvarot konkursā un balvā saņemot zelta rokaspulksteni. Vēlāk Marina piedalās Latvijas strādājošo meiteņu skaistumkonkursā, un arī tur iegūst pirmo vietu un titulu Mis Darba Jaunava.
1936. gadā Marina sāk dziedāt Teodora Reitera korī, līdz ar to mūzika kļūst par nozīmīgu viņas dzīves sastāvdaļu. Dziedot šajā slavenajā un augsti profesionālajā korī, Marina Zirdziņa apmeklē dziedāšanas nodarbības pie operas solistes Hertas Lūses, kura atzīst savu audzēkni par ļoti apdāvinātu un iepazīstina ar vokālās tehnikas pamatiem, māca, kā pārvaldīt balss materiālu.
Īsu laiku Marina ir precējusies ar Artūru Riekstiņu. Vācu okupācijas laikā Marina iesaistās Tautas teātrī, kur sastop jauno aktieri Vsevolodu Zirdziņu un drīz vien kļūst par Marinu Zirdziņu. Ar šo vārdu viņu vairāk nekā 25 gadus pazina ne tikai Latvijas skatītāji, bet arī daudzu Padomju Savienības pilsētu operetes cienītāji. 1943. gadā piedzimst dēls Vitālijs. Viņš izmācās par ārstu – traumatologu ortopēdu, kļūst par Latvijas Medicīnas institūta, vēlāk – Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku – dekānu, asociēto profesoru.
Pēc Otrā pasaules kara Rīgā tiek nodibināts Muzikālās komēdijas teātris. Tajā par solistiem sāka strādāt gan Marina, gan Vsevolods Zirdziņi. Bija gan darbs, gan panākumi, taču Marina Zirdziņa vienmēr uzsvērusi, ka vislielāko “sagatavojošo” skatuves rūdījumu guvusi tieši Reitera korī. Pēc Teodora Reitera aiziešanas mūžībā, nu jau Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (Padomu Savienībā, kad dzelzs priekškars izslēdza starptautiskas karjeras iespējas, tas bija augstākais novērtējums, ko piešķīra izciliem Latvijas PSR mākslas darbiniekiem) Marina Zirdziņa atzīst, ka darbošanās viņa vadītajā korī bijis viens no nozīmīgākajiem notikumiem dziedātājas profesionālajā attīstībā. Tolaik viņu jau droši var saukt par Operetes teātra primadonnu – viņa dziedāja galvenās lomas gandrīz visās operetēs, turklāt viņai piemīt īstas dāmas stāja un aristokrātiskums. Rozmarija un Vanda Frimla un Stotharta Rozmarijā, Silva Kālmāna Silvā, Rozalinde Štrausa Sikspārnī, Ninona Kālmāna Monmartras vijolītē, Hanna Glavarī Lehāra Jautrajā atraitnē, Klīvija Dostāla Klīvijā, Miss Higinsa Lova Manā skaistajā lēdijā, dažas raksturlomas latviešu komponistu operetēs – Ķērsta Arvīda Žilinska Dzintarkrasta puišos, Baumaņa kundze Gunāra Ordelovska Peldētājā Zuzannā. Pēdējā Marinas Zirdziņas loma 1969. gadā ir Dollija Hermana operetē Hallo, Dollij! 70. gadu sākumā dziedātāja, būdama lieliskā formā un slavas zenītā, skatuvi pamet, taču turpina piedalīties koncertos, kā to darījusi visu mūžu uz daudzu, jo daudzu Latvijas kultūras namu skatuvēm.
Tuvinieki atzīst, ka Marina bijusi īsts ģimenes cilvēks, brīnišķīga saimniece, interesanta sarunu biedrene, mīļa vecmāmiņa mazbērniem. Dzīvesprieks, humora izjūta, mīlestība pret ģimeni, skaidra izpratne par draudzību, ļoti apzinīga attieksme pret darbu, atklāta neiecietība pret meliem un divkosību, ticība Latvijas brīvībai – tā savu māti raksturo Vitālijs.





Deividas Staponkus
Deividas Staponkus ir absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, kur ieguvis bakalaura un maģistra grādu, kā arī sekmīgi pabeidzis pēcdiploma studijas mākslā. Vokālās prasmes pilnveidoja pie profesora Eduarda Kaniavas un turpināja apgūt kamerdziedāšanu lietuviešu soprāna Sigutes Stonītes klasē. 2003.-2004. gadā D. Staponkus stažējās Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī (LNOBT) pie profesora Virgilija Noreikas, atzīta lietuviešu tenora.
Staponkus ir vairāku starptautisku konkursu laureāts. Kopš 2004. gada viņš ir LNOBT viessolists. Deividas Staponkus ir uzstājies Armēnijā, Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Čehijā, ASV, Itālijā, Izraēlā, Latvijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā, Gruzijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un Ungārijā.
Dziedātājs ir vadījis vairākas meistarklases vokālajā izpildījumā, piemēram, Franča Lista Veimāras Mūzikas universitātē, Vācijā (2008), Manheimas Mūzikas un skatuves mākslas universitātē, Vācijā (2010), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijā (2015); Prāgas Skatuves mākslas akadēmijā, Čehijā (2016); Janāčeka Skatuves mākslas akadēmijā Brno, Čehijā (2016); P. Čaikovska Mūzikas un mākslas skolā Kaļiņingradā, Krievijā (2014, 2018); Pavlodaras Mūzikas koledžā, Kazahstānā (2019); Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijā, Zviedrijā (2019). Turklāt 2018.-2019. gadā baritons Staponkus vadīja dziedāšanas meistarklases starptautiskajos vasaras operas kursos Oper Oder-Spree (Vācija); 2020. gadā viņš vadīja meistarklases Qara Qarayev Centrālajā mākslas skolā Baku (Azerbaidžāna) un Batumi Mākslas pedagoģijas universitātē (Gruzija). Staponkus ir LMTA Mūzikas fakultātes dekāns un Vokālās katedras profesors solo dziedāšanas un kameransambļa disciplīnā. Kopš 2020. gada viņš ir Klaipēdas Valsts Muzikālā teātra solistu vokālais pedagogs.
Profesors D.Staponkus bieži tiek aicināts piedalīties starptautiskos dziedāšanas konkursos kā žūrijas komisijas loceklis. Viņš ir arī mērķtiecīgs pedagogs, kura audzēkņi ir dažādu starptautisku pasākumu laureāti un ar panākumiem uzstājas LNOBT, Milānas La Scala (Itālija), Veronas Filharmonijas teātrī (Itālija), Pergolesi teātrī (Itālija), Karlsrūes Valsts teātrī (Vācija), Bādenbādenes teātrī (Vācija), Minhenes Kammeroper (Vācija), Koblencas teātrī (Vācija), Desavas Anhaltisches Theater (Vācija), Sanktgallenes teātrī (Šveice) un Nederlandse Reisopera (Nīderlande).

Heli Veskus
Heli Veskus studējusi Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Sibēliusa akadēmijā. Igauņu soprāns 1998. gadā H. Veskus kļuva par Igaunijas jauno mūziķu festivāla un konkursa Con Brio finālisti. Māksliniece ir saņēmusi dažādus apbalvojumus, piemēram, Harjumaa apgabala Teātra balvu (2003), Igaunijas Teātra savienības ikgadējo Mūzikas balvu (2004) un Georga Otsa balvu (2008), Igaunijas Kultūras fonda skatuves mākslas gada balvu (2008) par augstiem mākslinieciskiem sasniegumiem, ko ieguva solisti un diriģents Aile Asszonyi, Heli Veskus, Olivers Kūsiks (Oliver Kuusik), Līsi Kasenoma (Liisi Kasenõmm), Heldurs Harijs Polda (Heldur Harry Põlda), Hanna Līsa Kapela (Hanna-Liisa Kappel) un Lauri Sirps (Lauri Sirp) Birgitas festivālā iestudētajā Bendžamina Britena operā The Turn of the Screw.Viņai piešķirta Igaunijas Teātra mūzikas balva (2016) un SEB Skatītāju balva (2016), Igaunijas Teātra savienības mūzikas balva (2017), kā arī Igaunijas Riharda Vāgnera biedrības stipendija (2005).
H. Veskus ir Igaunijas Nacionālās operas galvenā soliste. Kopš 1999. gada, kad debitēja operas trupā kā Donna Elvīra (Dons Žuans), viņa ir dziedājusi tādas lomas kā Fiordiligi (Così fan tutte), Agate (Der Freischütz), Helmvige (Die Walküre), Mikaela (Carmen), Mimì (La Bohème), Tatjana (Eugen Onegin), Amelija (Un ballo in maschera), Antonija (Hofmaņa stāsti), Dezdemona (Otello), kā arī Izolde (Tristans un Izolde), Elizabete/Venēra (Tanheizers), Leonora (Trubadūrs), Grosa (Skrūves pagrieziens) un galvenās lomas Jurija Reinvera operās Tīrums, Manona Lesko un Toska. Ar savu izcilo un kolorīto balsi viņa uzsākusi starptautisku karjeru.
Kā soliste H. Veskus viesojās 20. Ludviga van Bēthovena Lieldienu festivāla atklāšanā Varšavā, kur izpildīja Bēthovena Devīto simfoniju. Viņas koncertdarbu vidū ir Bēthovena Devītā simfonija, Messa C-dur un Missa Solemnis, MocartaRekviēms, Maksa Bruha Mozus, Vāgnera Vesendonk Lieder, Berga Sieben Frühe Lieder un Dvoržāka Rekviēms, Šūberta Messas C-dur un G-dur, K. Orfa Carmina burana u. c., kā arī daudzas uzstāšanās ārzemēs, tostarp Somijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, Lietuvas Nacionālajā operā, Helikona operteātrī Maskavā, Operas Cava festivālā Nilsiäs, Somijā, Penderecka festivālā Varšavā, Birgitas festivālā un vairākas reizes Sāremā Operas dienās. Veskus regulāri uzstājas Dalhallas, Tallinas / Reval, Tartu teātros, koncertos: Čikāgā, Juuru, Leikvudā, Otavā, Suure-Jaani, Tallinā / Reval, Tollandē, Toronto. Tāpat H. Veskus ar aizrautību uzstājas arī ar solo programmām.
Kopš 2003. gada H. Veskus pasniedz klasisko dziedāšanu Georga Otsa Tallinas Mūzikas skolā, bet kopš 2006. gada – arī dziedāšanu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa ir piedalījusies Vanemuines Muzikālā teātra izrādēs, kā kamerdziedātāja (tostarp solo koncertos kopā ar Jaaniku Rands-Sirbu un Pippu Lassmani). Veskus atveidojusi lomas arī operetēs: Künnecke operetē Brālēns no Dingsdas, Hanna Glavari Lehāra operetē Jautrā atraitne, Anniņa Štrausa operetē Nakts Venēcijā un Franziska Cagliari operetē Vīnes asinis.
H. Veskus ierakstījusi albumus: Barbara fon Tīzenhūsena: opera (DVD, 2005), Igaunijas Nacionālā operai - 100 (CD, 2006), Igaunijas operas balsis (CD+DVD, 2009).

Sonora Vaice
Operdīva, soprāns Sonora Vaice ir viena no Latvijas vadošajām solistēm, vairāku starptautisko vokālistu konkursu laureāte. Trīs reizes ieguvusi augstāko novērtējumu mūzikā Latvijā - Lielo Mūzikas balvu kategorijā Labākā soliste, savukārt 2019. gadā māksliniece saņēma Labākās Latvijas Nacionālās operas (LNOB) solistes titulu. Tāpat S. Vaice ieguvusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas īpašo apbalvojumu par lomām LNOB iestudējumos Fausts un Ainadamar, saņēmusi Aldara balvu kā labākā vokāliste un Teātra balvu kā labākā dziedātāja, Grand Prix konkursos The Stars of the Baltic Sea Sanktpēteburgā, Krievijā un Jāņa Mediņa Starptautiskajā vokālistu konkursā. Nopietnā atlasē ieguvusi tiesības sadarboties ar angļu operas režisoru Seru Greiemu Viku (Graham Vick). Operdīva ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni – augstāko Latvijas valsts apbalvojumu.
S. Vaices pirmā izglītība iegūta diriģēšanā Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā, pēc tam viņa studijas turpināja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, kur 2005. gadā ieguva maģistra grādu operdziedāšanā. Prasmes un talantu izcilā operdziedātāja turpinājusi izkopt atzītu mūzikas profesoru Latvijā un pasaulē vadībā: Kārļa Zariņa, Ludmilas Braunas, Aksela Everaerta, Helges Dorša, Marklundas-Petersones, Eitana Pressena, Donalda Kāšs (Kaascha), Irenas Milkeviciutes, Massimiliano Bullo un Māra Skujas. Vaice ieguva Dženī Hall stipendiju, kas ļāva doties uz Londonu papildināt vokālās prasmes pie Irisas dell'Aqua, Veras Roszas, Džeralda Martina Mūra. Vēlāk ar Itālijas Ārlietu ministrijas stipendiju viņa turpināja vokālās mākslas studijas Baari konservatorijā Itālijā pie izcilās profesores Katjas Andželoni.
Vaices kā režisores un solistes veidotais multimediālo monooperu duo Džankarlo Menoti Telefons un Frensisa PulenkaCilvēka balss iestudējums Operetes teātrī arī ir novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada iestudējums. Ar lieliem panākumiem, pārsteidzot mūzikas jomas lietpratējus, 2024. gadā viņa izveidoja multimediālu kamerversiju komponista Artura Maskata pilnformāta operai Valentīna, kur bija gan titullomas atveidotāja, gan režisore. Šobrīd turpina teātra režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Līdzās vadošajām lomām labākajos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos, dziedātāja ir pieprasīta pasaules operteātros, piemēram, Štutgartes Valsts operā, Drēzdenes Semperoperā, Maskavas Lielajā teātrī, Klāgenfurtes Valsts operā, Minhenes Olimpijas zālē, Igaunijas Nacionālajā operā, Ķīnas operas iestudējumi Pekinā, Šanšānā, Šenženā un daudzās citās. Regulāri piedalās arī dažādos starptautiskos festivālos, t.sk. Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Mančesteras operas vasaras festivālā, Sidnejas Operas festivālā Koventgārdena iestudējumā, Švecingeres festivālā Vācijā, Sidnejas Operas Festivālā, Dalhallas festivālā Zviedrijā, Saaremaa festivālā Igaunijā, Velletri Vasaras festivālā, Baroka mūzikas festivālā Tallinā, Igaunijā, Bidgošķas festivālā Polijā, Bolshoi festivālā Maskavā, Santa Croce festivālā Itālijā un daudzos citos, t.sk. arī Latvijā: Baroka festivālā Rundālē, Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē, Siguldas Opermūzikas svētkos, Cēsu mūzikas festivālā u.c.
Sonoras plašajā repertuārā ir vesela plejāde vadošo lomu, piemēram, Violetta (Dž.Verdi Traviata), Džilda (Dž.Verdi Rigoleto), Lučija (G.Doniceti Lučija di Lammermūr) un Adina (G.Donicetti Mīlas dzēriens), Margarita (Š.Guno Fausts), Mimì (Dž.Pučīni Bohēma), Cio-Cio-San (Dž.Pučīni Madama Butterfly), Vitellia (V.A.Mocarta Tita žēlasība), Donna Anna (V.A.Mocarta Dons Žuans) un Fiordilidži (V.A.Mocarta Tā dara visas), Aspazija (V.A.Mocarta Mitridats Pontas karalis), Popeja (K.Monteverdi Popejas kronēšana), Ninetta (Dž.Rosīni La Gazza Ladra), Tamāra (A.Rubinšteina Dēmons), Adalgisa (V.Bellīni Norma), Neda (R.Leoncavallo Pajači), Eiridike (K.V.Gluka Orfejs un Eiridike), Manona (Dž. Pučīnī Manona Lesko), Alčīna, Armida (G.F.Hendeļa Alčīna), Lusija (Ž.K.Menotti Telefons), F.Pulenka Cilvēka balss, Valentīna (A.Maskata Valentīna), Rozalinda (J.Štrausa Sikspārnis), Klīvija (N. Dostāla Klīvija), Hanna Glavari (F. Lehāra Jautrā atraitne), Andžela Didjē (F.Lehāra Grāfs Luksemburgs), Serena (Geršvina Porgijs un Besa) u.c.
S. Vaices balss dzirdama arī vokāli simfonisko darbu atskaņojumos. Viņas repertuāra klāstā ir, piemēram, J.S. Baha Kantāte Nr.51, Svētā Jāņa pasija, Svētā Mateja pasija, Ziemassvētku oratorija, V.A. Mocarta un G. Forē Rekviēms, K.Orfa Carmina Burana, G.Mālera Simfonijas Nr. 2 un Nr.4., J.Tavenera un latviešu komponistu vokāli simfoniskie darbi un darbu pirmatskaņojumi.
Radoši sadarbojusies ar izciliem meistariem - diriģentiem: Andri Nelsonu, Edvinu Šolcu, GreiemuViku, Filipu Arlo, Jossi Vīleru, Serdžio Morabito, Klausu Marija Braundaueru, Ričardu Tonjetti, Dītmāru Pflegerlu, Andresu Mustonenu, Tomasu Hengelbroku, Vilu Humburgu, Juriju Simonovu, Eri Klāsu , Andri Pogu, Mārtiņu Ozoliņu u.c.
Rīgas skaņu ierakstu studijā ar Latvijas Nacionālās Operas orķestri un diriģentu Normundu Vaici ierakstījusi divus solo albumus : Romantiskie dueti - Sonora Vaice/soprāns/ & Vorens Moks/tenors/ un Mocarta Arie da Concerto - Sonora Vaice/soprāns.Tāpat operdīva piedalījusies arī daudzu citu albumu ierakstos.
Sonora Vaice atveidojusi galveno sieviešu lomu biogrāfiskās muzikālās filmas “Trīs zvaigznes. Zigfīds” pasaules pirmiestudējumā, kas 2021. gadā saņēma balvas Kilograms kultūras nomināciju kategorijā "Pārsteigums”.
Operdīva kā aktrise savulaik piedalījusies itāļu režisora Marko D'Amore mafijas drāmas filmā “L'Immortale”, atveidojot mafijas bosa sievu Elzu.
S. Vaice regulāri piedalās dažādu Latvijas un starptautisku vokālistu konkursu žūriju darbā.

Gregorijs Bukhalters
Gregorijs Bukhalters šobrīd ir Varnas Starptautiskās mūzikas akadēmijas festivāla Muzika! un The Grand Strand Music Festival muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Viņš ir bijis arī Floridas Grand Operas pastāvīgs diriģents, kur diriģējis Andre Previna Tramvajs vārdā Tēvzeme, Džeika Hegija Trīs dekādes, Toska un I Pagliacci. Viņš ir Vero Beach Opera muzikālais vadītājs, kur diriģējis L'Elisir d'amore, Don Giovanni un nākamajā sezonā vadīs La Traviata un I Pagliacci. Nesen viņš ļoti veiksmīgi debitēja ar Kipras simfonisko orķestri, diriģējot Mocarta Rekviēmu. Bukhalters ir diriģējis Rigoletto Orlando operā, Don Giovanni un Hänsel und Gretel Vīnes vasaras mūzikas festivālā, Il Barbiere di Siviglia Klusā okeāna Ziemeļrietumu operā, Idomeneo Jaunanglijas konservatorijā un bieži diriģē koncertus ar Dienvidfloridas simfonisko orķestri. Viņš ir bijis operas Opera Fairbanks un Lasvegasas operas mākslinieciskais direktors. Fērbenksas operā viņš ir diriģējis operas Bohēma, Karmena, Mīlas josta, Dons Žuans, Toska, Cenerentola, L'Italiana in Algeri, Ansītis un Grietiņa, Burvju flauta, Pagliacci un koncertus ar Vivikas Ženo piedalīšanos. Būdams mākslinieciskais direktors, viņš ir piesaistījis daudzus starptautiski atzītus dziedātājus, tostarp Paulu Plīšku, Sondru Radvanovsku, Frančesko Kasanovu un Alesandru Marku. Maestro Bukhalters aktīvi darbojas arī kā simfoniskais diriģents.
Nesen viņš guva lieliskus panākumus Fērbenksā, diriģējot Mālera Ceturto simfoniju un Bernsteina Vestsaidas stāsta simfoniskās dejas, kā arī Belgradā ar Sibēliusa Vijoļkoncertu. Kopā ar Varna International viņš nupat Itālijā diriģēja gan Mocarta, gan Verdi Rekviēmus, kā arī J. K. Redforda Otrās simfonijas pasaules pirmizrādi. Šovasar viņš diriģēs Don Giovanni, La Cenerentola, Hansel and Gretel un Pučīni Messa di Gloria komponista nāves 100. gadadienā.
Maestro Bukhalters ir diriģējis Salomeju Savonlinnas operas festivālā Somijā ar Mariju Evingu un Helgu Dernesku, Līgo balli Vīnes Tautas operā, Mocarta operu Die Entführung aus dem Serail Spoleto festivālā, Jevgeņiju Oņeginu Jaunās pasaules operas festivālā Maskavā, Così fan Tutte ar Vidusjūras operas festivālu Sicīlijā un Varnas Starptautiskajā festivālā viņš ir diriģējis Carmen, Suor Angelica/Gianni Schicchi, Così fan Tutte, Le Nozze di Figaro, L'enfant et les Sortilèges, La Rondine, kā arī Kurta Veila operas Street Scene un Bernsteina operetes Candide pirmizrādes Bulgārijā. Ar Teatro Lirico d'Europa viņš ir diriģējis Seviljas bārddzinis, Rigoletto, Bohēma un Madama Butterfly.
Bukhaltera kungs diriģēja Merkadantes operas Figaro, fon Vintera Labirints un Doniceti operas Olivo e Pasquale pirmizrādes Amerikā Ņujorkas Amore Operā, par izrādēm saņemot spožas atsauksmes. Viņš ir pirmais amerikānis, kurš diriģējis Kazahstānas Valsts operā – uzstāšanās Kazahstānas Valsts operā ietvēra televīzijas pārraidītu Galā koncertu Kazahstānas prezidentam. Bukhaltera kungs ir bijis Santa Fe operas kormeistars, kur saņēmis atzinību par kora sagatavošanu operām Pīters Grimss, Turandota un daudzām citām operām. Turklāt viņš ir bijis arī Bregenzas festivāla Austrijā, Berlīnes Theater des Westens un Čautokvas simfoniskā orķestra kormeistars.
Maestro ir bijis Metropolitēna operas cover diriģents, kur tieši viņam tika izveidots Maestro di Banda amats. Viņš ir daudz strādājis ar Metropolitēna operas kori un bijis diriģents vairākās Metropolitēna operas izrādēs, tostarp Franko Zeffirelli iestudētās operas Dons Žuans un Geršvina operas Porgijs un Besa televīzijas pārraidēs. Viņš ir arī sagatavojis virkni pasaules pirmizrāžu Metropolitēna opernamā: Džona Korigliano Versaļas spoki, Filipa Glāsa Ceļojums un Džona Harbisona Lielais Getsbijs. Pēdējā no minētajām izrādēm Bukhaltera kungs uz skatuves atveidoja džeza grupas diriģenta lomu.
Bukhalters nodibināja savu kori Choros Aristos un vadīja kori Rossini Petite Messe Solennelle atskaņojumā Ņujorkas Merkin Hall, atzīmējot komponista 200. dzimšanas dienu. Bukhaltera kungs diriģēja Metropolitan Consort, grupu, ko veido Metropolitēna operas orķestra dalībnieki. Daudzas sezonas viņš bija New York Symphonic Arts Ensemble viesdiriģents, kur diriģējis, piemēram, Prokofjeva Aleksandrs Ņevskis. Kā pianists un diriģents Bukalters ir koncertējis arī Kairā, Kuveitā, Malaizijā, Turcijā un Honkongā. Kā pasniedzēju un lektoru viņu aicina uz meistarklasēm visā ASV.
Pirmoreiz Latvijā Gregorijs Bukhalters viesojās 2023. gadā, kad ieradās pēc Latvijas Operetes teātra ielūguma. Viņš diriģēja Galā koncertu Ad Astra Ogrē, kurā piedalījās operdīva Liene Kinča un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vokālās katedras izlase un JVLMA studentu simfoniskais orķestris, kā arī vadīja meistarklases JVLMA. Koncerts saņēma Ogres gada balvas kultūrā Prieks radīt! nomināciju.
Izcel savu konkursa favorītu! Piedalies publiskajā balsojumā un palīdzi savam favorītam iegūt PUBLIKAS SIMPĀTIJAS balvu!
Par katru dalībnieku var balsot vienu reizi līdz 12. augusta vakaram (ieskaitot), t.i. līdz brīdim, kad konkursa dalībnieku uzstāšanās 2. daļa būs noslēgusies. Dalībnieka vārds, kurš iegūs Publikas simpātijas balvu, tiks paziņots Apbalvošanas ceremonijā 12. augusta vakarā pēc koncerta.
Chen Xu
Heain Youn
Antonia Modes
Edgaras Davidovičius
Oleksandra Diachenko
Renārs Tomašickis
Inmārs Sikle
Anastasija Dolgoņenko
Anastasija Zujeva
Felicia Brembeck
Serena Hart
Xinzi Hou
Dalības noteikumi
Pieteikšanās pagarināta līdz 2025. gada 15. jūnijam
Konkursā var piedalīties 18 līdz 35 gadus jauni vokālisti, izpildītājmākslinieki.
Kategorijas
Solo
- I. kategorija: operete / opera
- II. kategorija: mūzikls / muzikālais teātris
- III. kategorija: operete / mūzikls / muzikālais teātris / opera
Duets
- IV. kategorija: operete
I., II., IV. kategorijā dalībnieka vecums 18 – 35 gadi.
III. kategorijā kvalificējas dalībnieks, kuram ir 18 gadi, t.i. līdz 2025. gada 31. decembrim dalībniekam jābūt 18 gadu vecumā.
Katrs konkursa dalībnieks var piedalīties vienā vai vairākās kategorijās. Šajā gadījumā priekšnesums katrā kategorijā tiek uzskatīts kā jauns dalībnieks un tiek vērtēts atsevišķi. Par katru dalību ir jāiesniedz atsevišķa aizpildīta pieteikuma veidlapa un jāizpilda visi nosacījumi.
Programma
Katrā konkursa kārtā ir jādzied divi skaņdarbi.
- Solo:
- I. kategorija: operete / opera
- 1. kārtā jādzied pēc izvēles viena operetes ārija un viena operetes vai operas ārija, kontrastējošas. Jebkurā valodā pēc dalībnieka izvēles. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm;
- 2. kārtā jādzied pēc izvēles viena operetes ārija un viena operetes vai operas ārija, kontrastējošas; viens no skaņdarbiem var būt no iepriekšējās kārtas. Ir jādzied oriģinālvalodā. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- II.kategorija: mūzikls / muzikālais teātris
- 1. kārtā jādzied pēc izvēles viena mūzikla ārija un viena ārija jebkurā muzikālā teātra žanru stilā: operete, mūzikls, kontrastējošas. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- 2. kārtā jādzied pēc izvēles viena mūzikla ārija un viena ārija jebkurā muzikālā teātra žanru stilā: operete, mūzikls, kontrastējošas; viens no skaņdarbiem var būt no iepriekšējās kārtas. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- III.kategorija: operete / mūzikls / muzikālais teātris / opera
- 1. kārtā jādzied pēc izvēles divas kontrastējošas jebkura muzikālā teātra žanra ārijas: operete, mūzikls, opera. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- 2. kārtā jādzied pēc izvēles divas kontrastējošas jebkura muzikālā teātra žanra ārijas: operete, mūzikls, opera; viens no skaņdarbiem var būt no iepriekšējās kārtas. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- I. kategorija: operete / opera
- Duets:
- IV.kategorija: operete
- 1. kārtā jādzied divi kontrastējoši operetes žanra dueti. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- 2. kārtā jādzied divi kontrastējoši operetes žanra dueti; viens no skaņdarbiem var būt no iepriekšējās kārtas. Kopējā hronometrāža līdz 10 minūtēm.
- Ir pieļaujams un ieteicams izmantot priekšnesumam atbilstošus horeogrāfijas un aktiermākslas elementus.
- IV.kategorija: operete
Konkursa norise ir atklāta publikai.
Laureātu koncerta programmu nosaka žūrija.
Noteikumi
Iesniedzot pieteikumu konkursam, konkursa dalībnieks/-ce apņemas piedalīties visās konkursa kārtās, kurām viņš/viņa kvalificējies/-usies, kā arī visos mēģinājumos un koncertos, kas saistīti ar konkursu.
Iesniedzot pieteikumu konkursam, konkursa dalībnieks/-ce nodod konkursa organizētājiem tiesības izmantot, apstrādāt un publiskot uz konkursa I kārtu iesūtītos videomateriālus, tos publiskot un veikt konkursa norises fiksāciju, kā arī nodod fonogrammas producenta tiesības un arī tiesības bez termiņa un skaita ierobežojuma publiskot fonogrammu radio ēterā, internetā un uzglabāt arhīvā (ar publisku pieejamību).
Iesniedzot pieteikumu konkursam, konkursa dalībnieks/-ce piešķir konkursa organizētājiem tiesības publiskot pieteikumā un tā pielikumos norādīto informāciju par konkursa dalībnieku (izņemot pases datus, pases dati netiks publiskoti), iesūtītās fotogrāfijas vai konkursa norises fiksācijas fotogrāfijas, kā arī publiskot konkursa rezultātus. Nepieciešamības gadījumā organizatori var pieprasīt papildu informāciju par konkursa dalībnieku.
Žūrijai ir tiesības nepiešķirt visas prēmijas, kā arī dalīt vienu prēmiju starp vairākiem dalībniekiem.
Žūrijas lēmums nav apstrīdams.
Vērtēšana
Konkursu vērtē profesionāla un kompetenta starptautiska žūrija, kuras sastāvu apstiprina Operetes teātra valde. Konkursa dalībnieku sniegumu vērtē 25 ballu sistēmā. Žūrijas detalizēts vērtējums netiek publiskots. Žūrijas lēmums ir galīgs un nav apstrīdams.
Žūrija vērtē konkursa dalībnieka:
- vokālo tehniku;
- personību un mākslinieciskā snieguma spilgtumu;
- artistiskumu;
- satura atklāšanu;
- stila izjūtu un gaumi;
- muzikālā teātra jomas specifisko izteiksmes līdzekļu pielietojuma kvalitāti;
- izvēlētā repertuāra atbilstību.
Konkursa žūrija
- Deividas Staponkus (Lietuva)
- Heli Veskus (Igaunija)
- Sonora Vaice (Latvija)
- Gregorijs Bukhalters (Gregory Bukhalter/ ASV)
Publiskais balsojums
Pēc I. kārtas rezultātu paziņošanas sāksies publikas balsojums, lai noteiktu uzvarētāju kategorijā PUBLIKAS SIMPĀTIJA (AUDIENCE FAVOURITE). Balsošanai mājaslapā izvietosim uz II. kārtu izvirzīto dalībnieku videoierakstus, un ikviens varēs izvēlēties un nobalsot par savu favorītu.
Balvas
GRAND PRIX
- € 1200 naudas balva un Laureāta diploms;
- Iespējas uzstāties Operetes teātra rīkotajos koncertos.
- Intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
1. VIETA
- € 1000 naudas balva un Laureāta diploms;
- Iespējas uzstāties Operetes teātra rīkotajos koncertos.
- Intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
2. VIETA
- € 700 naudas balva un Laureāta diploms;
- Iespējas uzstāties Operetes teātra rīkotajos koncertos.
- Intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
3. VIETA
- € 500 naudas balva un Laureāta diploms;
- Iespējas uzstāties Operetes teātra rīkotajos koncertos.
- Intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Balva nākotnei
Divas balvas – grantus piešķirs VIVAT Future Charity Fonds tikai III.kategorijas dalībniekiem.
- Divas € 600 naudas balvas un Laureāta diploms,
- Iespējas uzstāties Operetes teātra rīkotajos koncertos.
- Intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Lai saņemtu granta izmaksu, laureātam jāaizpilda prezentācijas forma, kurā jānorāda līdzšinējie, t.i. pirms konkursa sasniegumi, kā arī € 600 granta izlietošanas mērķi. Aizpildīto prezentāciju līdz 2025. gada 30. septembrim jāiesniedz nodibinājumam VIVAT Future Charity Fonds. Detalizētas norādes granta ieguvēji saņems 12. augustā.
Publikas simpātiju balva
Simpātiju balvu iegūs dalībnieks, kura konkursa 1. kārtai iesūtītais video iegūs visvairāk balsu. Balsošana notiks tiešsaistē un klātienē 12. augustā konkursa 2. kārtas norises laikā. Balsot būs iespējams norādītajā vietnē, kuru publiskosim vienlaicīgi ar 1. kārtas rezultātiem.
Pārsteiguma un veicināšanas balvas
Paredzētas dažādas pārsteiguma un veicināšanas balvas.
Pēc pieteikuma veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas Jūs saņemsiet e-pastu, par to, ka Jūsu pieteikums ir saņemts.
Svarīgi datumi
- Pieteikšanās pagarināta līdz 2025. gada 15. jūnijam
- 1. kārta – iesniegto videoierakstu vērtēšana
- 1. kārtas rezultāti pēc 25. jūnija
- 2. kārta 12. augustā pl. 12 J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, K.Barona ielā 1, Rīgā ar pianistu
- Laureātu koncerts ar orķestri un apbalvošana, un balvu pasniegšana 12.augustā pl. 19 J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, K.Barona ielā 1, Rīgā
- Konkursa rezultāti 12. augustā apbalvošanas ceremonijā
- Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/526
Īsumā par konkursu
- Kategorijas: Operetes/ Muzikālais teātris/ Opera, solo un dueti
- Balvu fonds: līdz € 8000,00, koncertdarbības iespējas, intervijas un publicitāte, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
- Vecums: no 18 līdz 35, dalībnieki no visas pasaules
- Dalības maksa vienai personai: € 90.
- Dalības maksa studentam: €60, pieteikumam pievienojot apliecinošu dokumentu.
- Dalības maksa vienai personai ar invaliditāti: €60, pieteikumam pievienojot apliecinošu dokumentu.
- Dalības maksa, piedaloties vairākās kategorijās: €110/ pers.
- Žūrija: eksperti no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, ASV
- Diriģents: Gregory Buchalter (ASV, Metropolitan Opera)
Kad un kur
- 1. kārta tiešsaistē
- 2. kārta klātienē 12. augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
Transports, aviopakalpojumi, naktsmītnes un ēšana
Kur nakšņot Rīgā: iespējas un aptuvenās cenas augustā
- Central Hostel – ap €20 par nakti, bezmaksas Wi‑Fi
- Cinnamon Sally Backpackers Hostel – ap €34, pašā centrā
- Mr Hostel (Vecrīgā) – no apmēram €7 par vietu kopmītņu tipa istabā
- Liberty Airy – ap €23, apvieno hosteļa un budžeta viesnīcas iespējas
- Avitar – ap €45, bezmaksas Wi‑Fi un autostāvvieta
- Dodo Hotel – ap €60, moderna 3 zvaigžņu viesnīca
- Rija Domus Hotel – ap €40, mājīga atmosfēra Vecrīgā
- Happy Hotel – ap €42–44, ērta atrašanās vieta
- Rixwell Elefant Hotel – ap €55, 4 zvaigžņu viesnīca ar spa iespējām
- Hilton Garden Inn Riga Old Town – ap €105, augsta servisa līmenis un labas atsauksmes
Transports Rīgā – kā nokļūt centrā un aptuvenās cenas
Rīga ir kompakta, un ir vairākas ērtas iespējas, kā no lidostas vai citām vietām nokļūt līdz centram.
Ceļā: ap 25-30 minūtes
Biļetes cena: ~€1.50, ja iegādājas iepriekš (Narvesen kioskos vai automātos lidostā), vai ap €2 pie šofera. Biļete derīga visos “Rīgas satiksme” autobusos, tramvajos un trolejbusos 1 stundu.
Dienas laikā | ~€12-18 |
Naktī / svētku dienās | ~€15-22 |
Padoms: aplikācija parasti ir lētāka un drošāka par “ielas” taksometru.
Citi varianti
Ēdināšanas vietas Rīgā
Rīgā ir gan lētas, gan vidējas un augstas klases ēstuves.
Budžeta / ikdienas (ap €6-12 par ēdienreizi):
- Lido – populāra latviešu virtuves pašapkalpošanās ķēde.
- Street Fries Kitchen / Big Bad Bagels – ātrai maltītei, burgeri vai beigeli.
- Ezītis Miglā – studentu iemīļota vieta ar uzkodām un zupām.
Vidējas klases (€12-25):
- Folkklubs Ala Pagrabs – latviešu ēdieni un alus Vecrīgā.
- Kolonāde – mūsdienīgi latviešu ēdieni pie Operas.
- Province – mājīga vieta ar tradicionālo virtuvi
- Whitehouse – izsmalcināta latviešu virtuve.
- 3 pavāru restorāns (“Three Chefs”) – atvērta virtuve, mūsdienīgi ēdieni.
- Ferma – moderna Latvijas sezonalitātes virtuve.
Pārtikas veikali
- Lidl, Maxima – lētākās opcijas.
- Rimi – mazliet dārgāks, bet plašāka izvēle.
- Stockmann – augstākas klases veikals ar importētām precēm.
Kafejnīcas Rīgā – populārākās vietas
- Caffeine – plaši zināma ķēde, laba kafija un deserti. (~€2-4 kafija, €3-5 kūkas)
- MiiT Coffee – hipsterīga atmosfēra, veģetārie brokastu ēdieni un pankūkas.
- Rocket Bean Roastery – moderna grauzdētava, kvalitatīva kafija un interesantas brokastis.
- Nero Cafe – iecienīta vieta ar draudzīgu apkalpošanu.
- Coffee Division – augstas kvalitātes espresso un speciality dzērieni.
- Miera Café – mājīga vieta ar viegliem ēdieniem un desertiem.
Ja jums nepieciešama palīdzība ar aviobiļetēm, nakšņošanu, transportu vai citām ar ceļošanu saistītām lietām Rīgā, varat droši rakstīt vai zvanīt mūsu sadarbības partnerei Lindai Balodei no Linda Travel – viņa ar prieku palīdzēs!

Notikusi Starptautiskā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursa otrās kārtas dalībnieku atlase
Lai popularizētu kvalitatīvu, profesionālu opereti muzikālā teātra žanru spektrā, iepazīstinātu sabiedrību ar talantiem starptautiskā mērogā un attīstītu muzikālā teātra žanru potenciālu, Latvijā šopavasar tika izsludināta pieteikšanās Starptautiskajam Marinas Zirdziņas vokālistu konkursam. Nopietnā dziedātāju (18 – 35 g.) konkurencē žūrija – nozares...

Unikāla iespēja jaunajiem vokālistiem!
Starptautiskais Marinas Zirdziņas vokālistu konkurss Rīgā piedāvā unikālu iespēju uzstāties uz vienas skatuves ar izcilo ASV diriģentu, maestro Gregoriju Bukhalteru un Operetes teātra simfonisko orķestri! Šāda pieredze vokālistu konkursos ir reta un vērtīga! Maestro Bukhalters, kurš strādājis Metropolitēna operā, vadījis...

Pirmajā Starptautiskajā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursā atklās muzikālā teātra jaunos talantus
Operetes teātris kopā ar Latvijas operetes zvaigznes Marinas Zirdziņas ģimeni, sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), Operetes un muzikālā teātra biedrību izsludina pirmo Starptautisko Marinas Zirdziņas vokālistu konkursu, lai iepazīstinātu sabiedrību ar jauniem operetes un muzikālā teātra talantiem...
Svarīgi datumi
Kontaktinformācija
- vocalcompetition@operetesteatris.lv
- +371 25 123 145
Konkursa rīkotājs:
- Operetes teātris
Galvenais aizbildnis:
- Marinas Zirdziņas ģimene
Partneri:
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
- Operetes un muzikālā teātra biedrība
Atbalstītāji:
- Eiropas Savienība
- Nacionālās Attīstības Plāns un Altum
- Valsts Kultūrkapitāla fonds
- VIVAT Future labdarības fonds
- Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds