Diriģents Guntars Bernāts mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, absolvējis LVK kordiriģēšanas nodaļu un LMA simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē, iegūstot mākslas maģistra grādu. Guntars mācījies arī Baha akadēmijas kursos Štutgartē, pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona radošajā darbnīcā Pēterburgā, Džona Eliota Gardinera seminārā, kā arī Ziemeļvalstu diriģentu un koru māksliniecisko vadītāju kongresā. Pirms vairākiem gadiem Guntars Bernāts ieguvis doktora zinātnisko grādu pedagoģijā, aizstāvot disertāciju “Latvijas simfoniskā orķestra diriģēšanas skolas vēsturiskā attīstība mūzikas kultūras kontekstā”, savukārt pērn viņš kļuva par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru. Guntars Bernāts ir arī Operetes un muzikālā teātra biedrības dibinātājs un valdes loceklis.
Runājot par Guntara Bernāta radošo karjeru, atgādināsim, ka viņš ir bijis Latvijas Nacionālās operas baleta izrāžu diriģents, kā arī piedalījies Zigmara Liepiņa operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” iestudējuma veidošanā. Pašlaik G. Bernāts ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) orķestra “Gaudeamus orchestra” diriģents un mākslinieciskais vadītājs, kad šo amatu pārņēma no profesora un diriģenta Jāņa Kaijaka. Savukārt, operetes cienītāji Guntaru pazīst kā Niko Dostāla operetes “Klīvija” un Lehāra “Jautrās atraitnes” diriģentu. Starp citu, pie diriģenta pults Guntars Bernāts stāsies arī 26.decembrī, kad ar krāšņu koncertu Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tiks svinēta diriģenta un profesora Jāņa Kaijaka 85 gadu jubileja, un 29. un 30.decembrī Operetes jaungada koncertos.
Šodien dzimšanas dienu svinam kopā arī ar Latvijas Operetes fondu cieši saistīto lielisko horeogrāfu Albertu Kivlenieku! Viņš veidojis horeogrāfiju gan operetēm “Balle Savojā” un “Jautrā atraitne”, gan Ikšķilē notikušajam Operetes festivālam, gan bērnu izrādei “Paukojam un šmaukojam”.
Alberta Kivlenieka vārds labi pazīstams arī operas un teātra apmeklētājiem, jo viņa radītās dejas tiek izdejotas Johana Štrausa operetes “Sikspārnis” jaunajā iestudējumā, tāpat viņš veidojis horeogrāfiju skatītāju iemīļotajām izrādēm “Kerija. Retrospekcija”, “Leo. Pēdējā bohēma”, “Vadonis”, “Sapnis par Brodveju”, “Tikai tā”, “Trubadūrs uz ēzeļa”, “Žilbinoši” u.c.; Dailes teātrī: “Plikie un pusplikie”, “Preilenīte”, “Trīnes grēki”; Liepājas teātrī: “Vestsaidas stāsts”, “Minhauzena precības”, “Trīs draugi”; Valmieras teātrī: “Šveiks” un daudzām, jo daudzām citām.
Sveicam jubilāru un vēlam viņam arī turpmāk daudz spožu horeogrāfiju!
