Par mums

Latvijā atdzimst Operetes un muzikālais teātris
Operetes teātris ir profesionāls nevalstiskais muzikālais teātris ar plašu žanrisko spektru. Tas ir inovatīvs, atvērts radošiem meklējumiem, jaunradei un jēgpilniem eksperimentiem. Vienlaikus teātris veicina jauno talantu attīstību un rūpējas par klasiskās skatuves mākslas vērtību saglabāšanu, pilnvērtīgi iestudējot muzikālā teātra izcilākos klasikas darbus.
Apbalvojumi un sasniegumi
Lielā Mūzikas balva 2021
Operetes teātrī iestudētā multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons" ieguvusi Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Gada iestudējums".
Kilograms kultūras 2021
Operete-biogrāfiskais stāsts "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" ekranizējums nominēts LSM balvai "Kilograms kultūras 2021" kategorijā "Pārsteigums".
Ogres novada Gada balva kultūrā 2023
Operetes teātra un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kopīgi veidotais Galā koncerts "AD ASTRA" ar operdīvu Lieni Kinču un Ņujorkas Metropolitēna operas diriģentu Gregoriju Buhalteru (Gregory Buchalter, ASV) saņēmis nomināciju kategorijā "Prieks radīt".
Ogres novada Gada balva kultūrā 2023
Ogres novada Gada balva kultūrā 2023 kategorijā "Prieks radīt" balvu saņēmis 5. Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē.
Vēsture un aktualitāte šodien
Operetes un muzikālā teātra tradīcijas Latvijā aizsākušās jau Ādolfa Alunāna laikā. Muzikālās izrādes vienmēr bijušas skatītāju iecienītas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan citviet Eiropā un pasaulē operetes, vieglās operas (light opera) un muzikālā teātra iestudējumi tiek veidoti regulāri.
Tomēr kopš 1995. gada klasiskā operete Latvijā, par spīti bagātīgajai kultūras ainavai, ir nepelnīti atstāta novārtā – valstī nav ne valsts, ne pašvaldības profesionālā Operetes un muzikālā teātra.
Ar ticību mērķim un sirdsdegsmi, kopīgi attīstot operetes tradīciju, mēs varam atgūt zaudēto un atgriezt Latviju to kultūras valstu vidū, kur šāds teātris ir pašsaprotama vērtība. Latvijas skatītājam ir jābūt pieejamiem dažādiem kultūras piedāvājumiem un daudzveidīgam žanru klāstam, tai skaitā arī pilnvērtīgai un laikmetīgai operetei.

Dibināšana un mērķi
Kultūrpolitikas pamatnostādnes
Saskaņā ar Latvijas Kultūras ministrijas “Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam “Radošā Latvija” Mūzikas nozares stratēģija” nozares analīzes sadaļā definēto, kur 3.8. punktā kā draudi mūzikas nozarei norādīts: “…”atsevišķu mūzikas žanru izzušana no mūzikas dzīves kopainas (baroka mūzika, muzikālais teātris (ietver operetes žanru)”, 2013. gadā dibināts Latvijas Operetes fonds.
Operetes teātra dibināšana
2016. gadā Latvijas Operetes fondam pievienojās nevalstiskais Operetes teātris (SIA), lai, apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, Latvijā pilnvērtīgi atjaunotu skatītāju iecienīto operetes tradīciju. Mērķis ir izveidot mūsdienīgu, multižanrisku profesionālo Operetes un muzikālo teātri ar pastāvīgu trupu, orķestri un piemērotām telpām darbībai un izrādēm.
Operetes burvība
Operete ir viegla, humoristiska muzikālā teātra forma, kurā ir iekļauti arī dialogi, kas netiek izdziedāti.
Tā radusies Francijā un gluži kā ugunsgrēks dažu gadu laikā izplatījusies visā Eiropā, drīz apburot visu pasauli. Pēdējos gados operete tikusi pārveidota un ietērpta dažādās krāsās, sākot no Ņujorkas Brodvejas līdz pat Londonai. Nav šaubu – operete turpina savu dzīvi!
Operete ir domāta visām un visiem! Tajā ir iekļauta gan muzikālā komēdija, gan Brodvejas mūzikli, gan opera buffa, gan komiskā opera, gan pat spāņu sarsuela.
Noskatieties tādus šedevrus kā Jautrā atraitne un Mana skaistā lēdija… Ļaujieties izsmalcinātās Grāfienes Maricas pavedināšanai. Pasmaidiet, ielūkojoties Kandida satīrā. Ļaujiet Skūpsti mani, Keit! sevi savaldzināt vai arī dodieties aizraujošajā Mikado piedzīvojumā. Uzgavilējiet – tā ir operete!
Tajā ir jābūt dziesmai, dejai, asprātībām, šarmam un satīrai, bet, galvenokārt, operetes pasaule tiek padarīta dzīvāka ar dziļi cilvēcīgu un patiesu sentimentu, ko papildina eleganti koķeta acs piemiegšana un virpuļojošas dejas.

Operetes galvenās iezīmes
- Viegla, melodiska mūzika ar “lipīgām” melodijām
- Runāti dialogi starp muzikālajiem numuriem
- Dejas elementi (valsis, polka, galops, kankāns u.c.)
- Humoristisks vai satīrisks sižets
- Bieži vien laimīgas beigas
Operetes zelta laikmets bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums, kad darbojās tādi izcili komponisti kā Johans Štrauss jaunākais, Francs Lehārs, Imre Kālmāns un citi. Šajā laikā operete kļuva par vienu no populārākajiem izklaides veidiem Eiropā.
Repertuārs un darbība
Trupā ir vairāk nekā 120 cilvēku, tostarp, solisti, koris, dejotāji, orķestris, tehniskā un administratīvā komanda.

Operetes Jaungada koncerts “VIVA!”

Manos dzintara sapņos…

Skrien piparmētras gaisā…

Lai acis mums mirdz!

Štrauss, Lehārs un…

Valentīndienas koncerts “Ak, mīlestība, mīlestība!”
Mākslinieki un radošā komanda
Solisti un viessolisti
Operetes teātra trupā darbojas izcili jaunās paaudzes solisti, kuri līdzās tādiem Latvijā un pasaulē atzītiem māksliniekiem kā Sonora Vaice un Ingus Pētersons veido spēcīgu pamatu operetes tradīcijas atdzimšanai un teātra nākotnei.
Starp māksliniekiem minami:
- Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Emīls Kivlenieks, Laura Purena-Kancāne
- Jolanta Strikaite, Valērija Koļago, Marlēna Keine, Kārlis Rūtentāls
- Dainis Skutelis, Laura Teivāne
- Trīs Latvijas tenori – Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis
- Ilona Bagele, Baiba Renerte, Arturs Mangulis, Andris Lapiņš un citi
Izrādēs regulāri piedalās arī viessolisti: Alisa Zinovjeva (Itālija), Silga Tīruma (Francija), Helēna Sorokina (Austrija), Pjers Soldano (Francija), Inga Šļubovska-Kancēviča un citi.
Radošā komanda
Radošajā grupā ir skatuves mākslas autoritātes:
Diriģenti
- Atvars Lakstīgala (galvenais diriģents)
- Normunds Vaicis
- Jānis Stafeckis
Režisori
- Dace Micāne-Zālīte
- Juris Jonelis
- Valdis Lūriņš
- Jānis Kaijaks (dēls)
- Mārtiņš Kagainis
- Gundars Silakaktiņš
Kostīmu mākslinieces
- Hanna Antra Elerta
- Elīna Milta-Niedrāja
- Jurate Jurjāne-Silakaktiņa
- Juta Ķimenīte
- Elita Patmalniece
Horeogrāfi
- Lilija Lipora
- Alberts Kivlenieks
- Egija Abaroviča
- Ieva Kemlere
Valdē kopš dibināšanas darbojies arī žanra eksperts, vecmeistars, diriģents, pedagogs un komponists, Lielās Mūzikas balvas un citu godalgu ieguvējs Jānis Kaijaks (seniors).
Izaicinājumi un nākotnes plāni
Latvija iegūs pilnvērtīgu Operetes un muzikālo teātri Ogrē un mūsu teātra kolektīvs priecēs skatītājus ar aizvien jauniem iestudējumiem arī turpmāk!
Profesionālas trupas ilgtermiņa darbības nodrošināšanai akūti ir nepieciešamas savas mājas, un mēs ticam, ka tuvāko pāris gadu laikā īstenosies Ogres novada pašvaldības projekts un mums būs telpas Ogrē, Rīgas ielā 15.
Operetes teātra projekti tiek realizēti galvenokārt ar entuziastu un ziedotāju atbalstu, kā arī ar neregulāriem dažādu projektu konkursu finanšu piešķīrumiem. Pagaidām teātrim nav savu telpu, izrādēm un mēģinājumiem tiek īrētas telpas VEF kultūras pilī, kultūras pilī Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kā arī dažādās Latvijas pilsētās. Dekorāciju un kostīmu noliktavas atrodas dažādās vietās.