Operetes teātra topošajā eko-modes operetē “Parīzes bohēma” cilvēka raksturi un instinkti atklājas dabas radīto formu pilnībā. Režisores Sonoras Vaices iecere jau sāk iegūt vizuālu veidolu – tapušas kostīmu mākslinieces Elīnas Miltas-Niedrājas kostīmu skices, un viena no tām pirmoreiz ļauj ieskatīties topošā iestudējuma kostīmu pasaulē.
Skaistums reizēm iegūst spārnus. Taču “Parīzes bohēmā” spārni nav tikai dekoratīvs elements. Tie, tāpat kā kukaiņu pasaules formas, faktūras un kustība, kļūst par valodu, ar kuru tiek atklāti cilvēka raksturi. Operetes teātra jaunais iestudējums “Parīzes bohēma” ir iedvesmots no Imres Kálmāna operetes “Monmartras vijolīte”. Tā darbība ved uz Parīzes bohēmas pasauli – mākslinieku, sapņotāju un mīlētāju vidi, kur zem elegances un bohēmiskas brīvības slēpjas ļoti cilvēcīgi instinkti: iekāre, greizsirdība, sāncensība, ambīcijas un alkas pēc atzinības. Taču režisores Sonoras Vaices interpretācijā šī nav ierastā Parīze. Cilvēku pasaule tajā savijas ar noslēpumaino kukaiņu valstību. Ne tādēļ, lai aktierus pārvērstu burtiskos kukaiņos, bet lai dabas formas kļūtu par metaforu cilvēka instinktiem, attiecībām un sociālajām lomām.
“Šis nav stāsts par kukaiņiem, tas ir stāsts par cilvēkiem: kas cilvēkā ir skaists, bet vienlaikus bīstams? Kas liek tiekties pēc gaismas, pavedināt, aizsargāties, slēpties vai cīnīties par savu vietu? Šī ir “Parīzes bohēmas” pasaules atslēgaa. Katram personāžam meklējam savu dabas kodu – rakstura, kustības, formas un instinkta radniecību. Kukaiņu tēlus neatdarinām burtiski vai reālistiski – dabas motīvi tiek abstrahēti un pārvērsti cilvēka rakstura vizuālā zīmē, kļūstot par impulsu laikmetīgai skatuves modes valodai,” stāsta Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
NO RAKSTURA LĪDZ KOSTĪMAM
Šobrīd iecere sāk materializēties – tapušas kostīmu skices, kuru autore ir kostīmu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja. Kostīms “Parīzes bohēmā” tiek veidots kā personāža turpinājums – vizuāls stāsts par viņa temperamentu, statusu, ievainojamību, spēku un pārvērtībām. Piemēram, Ninonas tēlam izrādes gaitā paredzēti vairāki vizuālās transformācijas posmi – no sākotnējā pamatkostīma līdz vēlākajiem kostīmu risinājumiem, kas atspoguļo viņas mainīto sociālo statusu un kļūšanu par teātra prīmu.
“Ikvienā no mums mīt daba. Mēs esam savienoti ar savu iekšējo dabu un pasaules kodiem – to nevar nošķirt, jo esam viens veselums. Tāpēc kostīmos man ir būtiski nevis burtiski interpretēt kukaini, bet ar krāsu, formu un kustību radīt sajūtu par cilvēku, kurš pieskāries savai iekšējai dabai. Kukainis šeit ir impulss un metafora, nevis maska. Un, iespējams, šajā mutuļojošajā “Parīzes bohēmas” pasaulē ikviens atradīs arī savu kukaini – tā raksturu vai kādu būtisku iezīmi sevī,” saka kostīmu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja.
MODE KĀ DRAMATURĢIJAS DAĻA
Vienota vizuālā sistēma tiek veidota visai izrādes pasaulei – solistiem, dejotājiem, bohēmai un arī mūziķiem, kuri atradīsies uz skatuves. Katram šīs pasaules tēlam tiek meklēts savs dabas kods, tā veidojot vienotu vizuālo ekosistēmu – sabiedrību ar savām lomām, hierarhiju un instinktiem.
“Parīzes bohēmas” eko-modes ideja vienlaikusmeklē līdzsvravu starp māksliniecisko fantāziju un ilgtspējīgu domāšanu – starp spēju radīt iespaidīgu skatuves tēlu un apzinātu attieksmi pret materiālu, tā izmantojumu un pārtapšanu.
“Parīzes bohēma” top kā laikmetīga klasikas interpretācija, kurā operete, mode, mūzika un vizuālā māksla veido vienotu skatuves valodu.
Parīze nekad neguļ.
Bohēma nekad nemirst.
Un skaistums reizēm iegūst spārnus.
Biļetes – “Biļešu paradīzes” kasēs https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/175256 .
PARĪZES BOHĒMA | eko-modes operete
Iedvesmota no Imres Kálmāna “Monmartras vijolītes”
PIRMIZRĀDE – 1. oktobrī plkst. 19.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
4. oktobrī 17:00 – Koncertzālē CĒSIS
6. oktobrī 19:00 – VEF Kultūras pilī
13. oktobrī 19:00 – VEF Kultūras pilī
23. oktobrī 19:00 – Kultūras pilī ZIEMEĻBLĀZMA
25. oktobrī 16:00 – Liepājas teātrī
6. novembrī 19:00 – Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspils
